Bruģa segumu kvalitāte un ilgmūžība ir atkarīga ne tikai no izmantoto bruģa elementu īpašībām, bet arī no bruģa pamatnei izraudzīto materiālu īpašībām un pamatnes sagatavošanas darbu kvalitātes, kā arī no grunts slāņiem, kas atrodas zem pamatnes.
Svarīgākais īsumā:
- Klinkera bruģa veida izvēle, atbilstoši paredzētajiem ekspluatācijas apstākļiem.
- Stabilas, noturīgas pret salu un ūdenscaurlaidīgas pamatnes ierīkošana.
- Izlīdzinošā (ieklāšanas) slāņa ierīkošana no piemērota materiāla (akmens atsijas, grants, vai šķembu maisījums ar 0 – 8 mm frakciju. Izlīdzinošā slāņa biezumam sablīvētā stāvoklī jābūt 3 – 5 cm.
- Pamatnes un izlīdzinošā slāņa materiālus pirms iestrādāšanas ieteicams pārbaudīt, vai tie nesatur šķīstošas vielas, kas vēlāk var izraisīt izsālījumu plankumu veidošanos uz bruģa virsmas. Sevišķi tas attiecināms uz reciklētiem (iepriekš jau lietotiem materiāliem).
- Tā kā klinkera bruģakmens tiek ražots no dabīgām izejvielām (māla), tam pieļaujamas nelielas krāsu atšķirības kā vienas ražošanas partijas ietvaros, tā arī starp partijām. Tādēļ, ieklājot bruģi, ieteicams to miksēt no vairākām paletēm vienlaicīgi.
- Ieteicamais bruģa seguma slīpums (kritums) ir 2,5%, bet ne vairāk, kā 5%.
- Starp bruģa elementiem jāveido 3 – 5 mm platas šuves, lai bruģa ieklāšanas procesā un ekspluatācijas laikā neveidotos defekti (nodrupumi) uz elementu stūriem un šķautnēm.
- Seguma konstrukcijas elementu fiksācija un stabilitāte tiek panākta, aizpildot šuves ar smilšu un akmens atsiju vai smalku šķembu maisījumu (frakcija 0 – 4 mm vai 0 – 5 mm) uzreiz pēc bruģa elementu ieklāšanas.
- Pēc šuvju aizpildīšanas bruģis jānoblietē ar vibroblieti, kas aprīkota ar gumijas uzliku, lai nesaskrāpētu bruģa virsmu.
- Pēc noblietēšanas, šuves atkārtoti aizpilda un beigās vēl ar ūdeni ieskalo tajās smalkākas smiltis (frakcija 0 – 2 mm).
Atbilstoša klinkera bruģa veida izvēle
Izvēloties materiālus bruģa segumam, jāņem vērā uz to paredzamās slodzes un citas konkrētā objekta ekspluatācijas īpatnības. No pareizas materiāla izvēles būs atkarīgs gan seguma kalpošanas ilgums, gan tas, kā tas pildīs savas funkcijas, bet ne mazāk svarīga ir arī materiāla korekta izmantošana un kopšana.
Gājējiem paredzētu segumu ierīkošanai – ietvēm, dārza celiņiem, terasēm, pagalmiem, utt., var izmantot praktiski jebkura biezuma klinkera bruģa elementus (45; 47; 52; 62; 70 mm …).
Uz brauktuvēm ar regulāru sabiedriskā transporta un citu smagu transporta līdzekļu kustību, jāizmanto 70 mm, vai biezāki bruģa elementi.
Mazāk noslogotiem segumiem (gājēju un velosipēdistu celiņiem, vieglajam autotransportam paredzētām brauktuvēm, laukumiem un pagalmiem) var izmantot arī plānāku bruģi (52; 62 mm), ja tam ir nopietns pamatojums, vai arī ir attiecīga pozitīva pieredze.
Bruģa pamatnes ierīkošana
Pēc reljefa planēšanas un grunts atbilstošas sagatavošanas jāierīko bruģa pamatnes nesošais slānis.
Nesošo slāņu struktūras un slāņu biezumu izvēle ir atkarīga no paredzamajām slodzēm un īpaši – no paredzamās transporta kustības intensitātes pa gatavo bruģa segumu, kā arī no klimatiskajiem apstākļiem.
Nesošajam slānim ir jābūt ūdenscaurlaidīgam, stabilam, noturīgam pret paredzamajām slodzēm un pret salu (lai segums nedeformētos sala ietekmē).
Šim nolūkam nesošo slāni veido aptuveni 25 cm biezu, no šķembām, vai šķembu – grants maisījuma (frakcija 0 – 32 mm, vai 0 – 45 mm). (Šis variants attiecas uz gājēju un velosipēdistu celiņu un laukumu, dārza celiņu, terašu, pagalmu utt. ierīkošanu. Ja bruģa segums paredzēts ielām un ceļiem ar intensīvu transporta satiksmi, nesošajam slānim jābūt projektētam un ierīkotam atbilstoši attiecīgajiem standartiem un normatīviem.
Ja pamatne tiek veidota no vairākiem slāņiem, tad vēlams, lai viens no tiem, vismaz 15 cm biezumā, būtu bez smalkajām frakcijām, tādējādi ierobežojot gruntsūdeņu līmeņa kapilāro paaugstināšanos.
Šķembas vai šķembu – grants maisījumu ieklāj un sablietē pa kārtām, vairākos piegājienos, kamēr tiek sasniegts paredzētais slāņa biezums un blīvums.
Arī sablīvētā stāvoklī nesošajam slānim jābūt ūdenscaurlaidīgam un ar aptuveni 2,5 % slīpumu (kritumu).
Izlīdzinošā slāņa ierīkošana
Izlīdzinošo slāni ierīko 3 – 5 cm biezumā, no akmens atsijām, grants, vai šķembu maisījuma, ar 0 – 8 mm frakciju. Izlīdzinošā slāņa biezumam sablīvētā stāvoklī jābūt 30 – 50 mm. Labāk šim nolūkam izmantot šķembu maisījumu, kas satur mazāk smalko daļiņu, jo tas veicina ātrāku ūdens novadīšanu no bruģa virsmas.
Izlīdzinošā slāņa materiālam jābūt pietiekami cietam un pietiekami labi jāsablīvējas, kā arī tā sastāvā nav vēlams šķīstošu vielu piejaukums (piemēram, sāls, kaļķis utt.), jo tās var izraisīt izsālījumu veidošanos uz bruģa virsmas baltu plankumu veidā.
Izlīdzinošā slāņa materiāls jāieklāj vajadzīgajā biezumā un jāizlīdzina ar vadulu un latas palīdzību, pēc tam vadulas jānovāc unjāaizpilda to atstātie padziļinājumi. Vadulu vietā slāņa līdzināšanai var izmantot jau blakus ieklāto bruģi (ja tāds ir), tādā gadījumā latas galos jāizveido attiecīga izmēra izgriezumi.
Izlīdzinošais slānis, tāpat, kā nesošais slānis, jāizlīdzina ar 2,5% slīpumu (kritumu), lai tādu pašu slīpumu (kritumu) nodrošinātu arī gatavajam bruģa segumam.
Klinkera bruģakmeņu ieklāšana
Piegādātos klinkera bruģa elementus, pirms ieklāšanas, jāpārbauda vizuāli un pēc apjoma. Iespējamās domstarpības attiecībā uz piegādes apjomiem, kvalitāti, izskatu, jāatrisina pirms bruģa ieklāšanas.
Bruģa elementi ar redzamiem defektiem nav ieklājami bruģa segumā.
Lai gatavajai bruģa seguma virsmai būtu vienmērīgāks izskats, ieklājot bruģi, ieteicams to miksēt no vairākām paletēm vienlaicīgi.
Bruģa elementus uz sagatavotā izlīdzinošā slāņa ieteicams ieklāt pa etapiem, apmēram pa 2 m platām joslām. Lai saglabātu taisnas šuvju līnijas un šuvju platumus, ieteicams, ieklājot bruģi, ik pēc 1 … 1,5 metriem (vai biežāk, ja nepieciešams) nostiept virzienauklas, pēc kurām orientēties. Bruģa likšana jāsāk no bruģējamā laukuma vienas malas, atstājot starp bruģa elementiem 3 – 5 mm platas šuves. Bruģa likšanu ieteicams veikt no jau uzliktā bruģa puses, nebradājot pa sagatavoto izlīdzinošo slāni. Pēc apmēram katru 4 rindu ieklāšanas, aizpilda šuves starp ieklātajiem bruģa elementiem ar šuvju aizpildīšanai paredzēto materiālu.
Ja nepieciešams, klinkera bruģa elementus var piezāģēt ar akmens materiāliem paredzētu zāģi, vai leņķa slīpmašīnu (ar piemērotu dimanta griezējripu).
Klinkera bruģa šuvju aizpildīšana
Lai nodrošinātu klinkera bruģa elementu stabilu fiksāciju un seguma noturību, bruģa šuves jāaizpilda ar piemērotu materiālu, piemēram, ar smilšu un akmens atsiju vai smalku šķembu maisījumu (frakcija 0 – 4 mm vai 0 – 5 mm). Kvarca smiltis šuvju aizpildīšanai nav piemērotas. Šuvju aizpildīšanas materiālu ar platu slotu rūpīgi ieslauka bruģa šuvēs, kamēr tās ir pilnas (slaukot 45 grādu leņķī, attiecībā pret šuvju virzienu), aizslaukot prom pārāk lielās daļiņas, kuras neietilpst šuvēs.
Pēc tam bruģi noblietē ar mazo vibroplati (ar max. centrifugālo spēku 12 kN), kas aprīkota ar gumijas uzliku (lai nesaskrāpētu bruģa elementus un nenodrupinātu tiem stūrus). Vibrēšanu veic no bruģētā laukuma malām, centra virzienā. Pēc vibroblietēšanas atkārtoti aizpilda šuvēs izveidojušos tukšumus, un, visbeidzot, pabeidz šuvju aizpildīšanu ar smalkākām smiltīm (0 – 2 mm), kuras vispirms tāpat ieslauka šuvēs un beigās vēl ieskalo ar ūdeni.