Ķieģeļu fasāde tiek mūrēta ar mūrjavu. Mūrjavas sastāvā ir dažādi ķīmiski elementi. Piemēram, cementā ir nedaudz brīvais kaļķis jeb kalcija hidroksīds Ca(OH)2 vai citas piedevas atkarībā no mūrjavas ražotāja. Vislielākā iespējamība izsālījumiem parādīties ir tad, ja mūris tiek mūrēts aukstajā gada laikā, t.i., no oktobra līdz aprīlim. Ja mūrē aukstajā laikā, tad šie šķīstošie savienojumi mūrim žūstot pēc uzmūrēšanas kopā ar mitrumu var iznākt uz sienas/fasādes virsmas. Mitrums no sienas virsmas iztvaiko, bet šie šķīstošie savienojumi, kas nāk kopā ar mitrumu iztvaikot nevar. Tādēļ tie paliek uz sienas baltu plankumu – izsālījumu veidā.
Ja mūrē siltajā gada laikā, tad šie savienojumi mūrjavai saistoties un cietējot paspēj izreaģēt savā starpā un gaisā esošo CO2 veidojot nešķīstošus savienojumus, kuri kopā ar mitrumu vairs migrēt nevar, tādēļ līdz sienas virsmai nenonāk. Līdz ar to baltus plankumus neveido.
Vēl balti pleķi var veidoties, ja starp apmūrējamo sienu un apdares mūri neveido gaisa šķir kārtu, kā rezultātā ķieģeļa mūris ir kontaktā ar apmūrēto sienu. Tad atkarībā no kāda materiāla apmūrēta siena ir būvēta, tajā var būt paaugstināts mitruma saturs un šķīstoši savienojumi. Apmūrētai sienai žūstot šie savienojumi kopā ar mitrumu var nonākt ķieģeļu fasādes mūrī un tālāk uz mūra virsmas.
Tomēr ja objekts ir jānodot un uz fasādes ir balti izsālījumi, tad tos pēc jaunas sacietēšanas var nomazgāt ar augstspiediena mazgātāja aparātu. Ja arī tas nelīdz, tad ir speciālie fasāžu mazgāšanas līdzekļi – Vincents Clean(saldskābes ūdens šķidrums) vai Remmers Fassadenreiniger. Ir stingri jāievēro norādījumi, kas ir doti uz mazgāšanas līdzekļiem.