Jautājumi un atbildes

Šajā sadaļā ir apkopotas atbildes uz klientu un sadarbības partneru jautājumiem par Lode piedāvātās produkcijas pielietojumu.

Kādi ir galvenie argumenti lietot Keraterm, neskatoties uz to, ka ir jāsiltina?

Siltinot Keraterm ar akmens vati (vai tamlīdzīgiem siltumizolācijas materiāliem, ūdens tvaika caurlaidīgiem jeb elpojošiem) Keraterm mūra labās īpašības nepasliktinās. Siltinot palielinās kopējā sienas termiskā pretestība. Uzlabojas sienas siltumizolācija. Mūrim no Keraterm blokiem saglabājas tādas īpašības kā veselīgs mikroklimats, siltuma inerce, masivitāte u.c.

Urbšana un stiprinājumi KERATERM blokos

Urbšana jāveic tikai urbšanas režīmā, neizmantojot triecienrežīmu. Urbjot trieciena režīmā caurums izdrups – nebūs “skaists” urbums, kur dībelim ieķerties.

Stiprinājumiem jāizvēlas caurumotajiem ķieģeļiem un blokiem speciāli paredzēti dībeļi.

Vai Keraterm bloku mūris var nest pārsegumus, t.i. kalpot kā nesošā siena?

Jūs stāstījāt, ka Keraterm blokus (liekas, 510 mm) drīkst izmantot daudzstāvu celtniecībā līdz 10 stāviem. Vai šajā gadījumā bloku mūris var “nest” pārsegumus, t.i. kalpot kā nesošā siena, vai keramiskos blokus šeit drīkst izmantot tikai kā norobežojošās konstrukcijas materiālu?

Seminārā bija runa par uzbūvētām 10-stāvu mājām, kurās tieši kā nesošo sienu materiāls izmantots Keraterm 44 bloks.

Nav standartu, vai normatīvu, kas nosaka, līdz cik stāviem no viena vai cita veida mūra elementiem drīkst būvēt ēku nesošās sienas. To katrā konkrētajā projektā aprēķina konstruktors, atkarībā no slodzēm, kādas paredzamas uz mūra konstrukcijām.

Slodzes uz mūri ir atkarīgas no dažādiem faktoriem, kā piemēram, – pārsegumu veida (paneļu; monolīta dzelzsbetona; koka, utt.); pārsegumu laidumiem (jo lielāki laidumi, jo lielākas slodzes); jumta konstrukcijām; citiem projektā izmantojamajiem materiāliem; paredzamajām ekspluatācijas slodzēm; vēja, sniega un citām slodzēm.

Tā kā, atkarībā no aprēķinu rezultātiem – viena tipa ēkām maksimālais pieļaujamais stāvu skaits var būt 10, – citām – 4, vai 5.

Mūra aprēķina stiprību nosaka atbilstoši standartam LVS EN-1996-1-1  (6. Eirokodekss. Mūra konstrukciju projektēšana.), atkarībā no mūra elementu un izmantoto mūrjavu veidiem).  Mūra raksturīgās spiedes stiprības noteikšana apskatīta arī KERATERM katalogā – rokasgrāmatā (ar lejuplādēt no LODES mājas lapas:

https://lode.lv/wp-content/uploads/LBS_KATALOGS_4.pdf 

Kāpēc uz ķieģeļa mūra veidojas izsālījumi?

Ķieģeļu fasāde tiek mūrēta ar mūrjavu. Mūrjavas sastāvā ir dažādi ķīmiski elementi. Piemēram, cementā ir nedaudz brīvais kaļķis jeb kalcija hidroksīds Ca(OH)2  vai citas piedevas atkarībā no mūrjavas ražotāja. Vislielākā iespējamība izsālījumiem parādīties ir tad, ja mūris tiek mūrēts aukstajā gada laikā, t.i., no oktobra līdz aprīlim. Ja mūrē aukstajā laikā, tad šie šķīstošie savienojumi mūrim žūstot pēc uzmūrēšanas kopā ar mitrumu var iznākt uz sienas/fasādes virsmas. Mitrums no sienas virsmas iztvaiko, bet šie šķīstošie savienojumi, kas nāk kopā ar mitrumu iztvaikot nevar. Tādēļ tie paliek uz sienas baltu plankumu – izsālījumu veidā.

Ja mūrē siltajā gada laikā, tad šie savienojumi mūrjavai saistoties un cietējot paspēj izreaģēt savā starpā un gaisā esošo CO2 veidojot nešķīstošus savienojumus, kuri kopā ar mitrumu vairs migrēt nevar, tādēļ līdz sienas virsmai nenonāk.  Līdz ar to baltus plankumus neveido.

Vēl balti pleķi var veidoties, ja starp apmūrējamo sienu un apdares mūri neveido gaisa šķir kārtu,  kā rezultātā ķieģeļa mūris ir kontaktā ar apmūrēto sienu. Tad atkarībā no kāda materiāla apmūrēta siena ir būvēta, tajā var būt paaugstināts mitruma saturs un šķīstoši savienojumi. Apmūrētai sienai žūstot šie savienojumi kopā ar mitrumu var nonākt ķieģeļu fasādes mūrī un tālāk uz mūra virsmas.

Tomēr ja objekts ir jānodot un uz fasādes ir balti izsālījumi, tad tos pēc jaunas sacietēšanas var nomazgāt ar augstspiediena mazgātāja aparātu. Ja arī tas nelīdz, tad ir speciālie fasāžu mazgāšanas līdzekļi – Vincents Clean(saldskābes ūdens šķidrums) vai Remmers Fassadenreiniger. Ir stingri jāievēro norādījumi, kas ir doti uz mazgāšanas līdzekļiem.

Vai var būvēt atbalsta sienas dārzos un parkos no kieģeļa?

Lai gan ķieģeļi  un bruģis netiek ražoti speciāli tieši šim nolūkam, no tiem var būvēt atbalsta sienas.

Ja atbalsta sienas paredzētas teritoriju (dārzu, parku, pagalmu, utt.) labiekārtošanai, tad jāņem vērā, ka ekspluatācijas apstākļi tām būs diezgan agresīvi – sals, sniegs, lietus, utt.

Tādēļ materiāliem jābūt ar augstu salizturību un pēc iespējas zemu ūdensuzsūktspēju. 

No LODES materiāliem atbalsta sienu mūrēšanai tātad piemērotākie materiāli būtu:

   1) Klinkera bruģis;

   2) Pilnie apdares ķieģeļi (dūmvadu).

Vēl ir svarīgi, lai ķieģeļu (bruģa) mūris nebūtu tiešā kontaktā ar grunti, lai dažādi gruntī esošie šķīstošie savienojumi (sāļi), kopā ar mitrumu nesūktos iekšā mūrī, jo savādāk tie ar laiku piesātinās mūri, un uz mūra virsmas veidosies balti izsālījumu plankumi, kā arī sāļu kristāli un sals sāks mūri bojāt,

Tādēļ no grunts uzbēruma puses mūrim jāparedz hidroizolācija, vai ģeomembrāna (varbūt arī ar visu drenāžu), kas pasargātu mūri no mitruma un grunts sāļiem.

Tāpat hidroizolācijai jābūt zem mūra – vispirms jāierīko pamati, uz kuriem klāj hidroizolāciju, pēc tam mūrē atbalsta sienu.

Siena ar pamatiem būtu arī jāsasaista kopā ar armatūras palīdzību, lai grunts spiediens neapgāztu vai nedeformētu atbalsta sienu.

Mūri no augšpuses arī vēlams nosegt ar tādu materiālu segumu, kas būtu izturīgs pret atmosfēras iedarbību.

Var arī impregnēt ar hidrofobizējošiem materiāliem (gan no augšas, gan redzamo vertikālo daļu).

 

Kam paredzēti pilnie apdares ķieģeļi jeb krāsns-dūmvadu ķieģeļi?

Pilnie apdares ķieģeļi jeb krāsns-dūmvadu ķieģeļi paredzēti skursteņa virsjumta daļas mūrēšanai, dūmvadu, krāšņu un kamīnu apdarei. Tie ir īpaši izturīgi un piemēroti ekspluatācijai tiešā atmosfēras iedarbībā. 

Pieejami arī pilnie figurālie ķieģeļi

 

Kādām slodzēm paredzēti dažāda biezuma bruģi?

Atbildot uz jautājumu par bruģa izmantošanu un slodzēm, jāskata bruģa biezums:

  • Lodes bruģi(biezums 52mm) var izmantot tur, kur transporta noslodze ir minimāla(braukā tikai vieglās automašīnas, piemēram, privātmājas pagalmā, garāžas priekšā, bet nevis uz ielas ar intensīvu transporta kustību).
  • Lodes bruģi(biezums 62mm) der lielākām slodzēm – ielām ar mazu transporta noslodzi, kur brauc vieglās automašīnas, piemēram, tādas vietas kā privātmāju kvartāli, šķērsielas.
  • Lielākām slodzēm; kur var braukt arī smagais transports ir jāizmanto 70mm biezs Lode bruģis.

Kā veikt klinkera bruģakmens pamatnes slāņu izbūvi?

Slāņu izbūve parādīta pievienotajā shematiskajā attēlā.

Kādu materiālu izvēlēties bruģa šuvēm?

Šuvēm jāizmanto materiāls, kurš sacietē. Nederēs smiltis vai šķembas, jo mazgājot (tīrot ar putekļu sūcēju šķembas tiks izsūknētas) Ir jāizmanto bruģa šuvju aizpildīšanas java.

Kā aizpildīt klinkera bruģa šuves?

Ja klinkera bruģis tiek klāts tradicionāli uz šķembu pamatnes, tad šuvju aizpildīšanai izmanto smalkas šķembas vai speciālu frakcionētu granti.

Ja bruģakmeni līmē uz betona pamatnes ar līmjavu vai cementa javu, tad šuvju aizpildīšanai izmanto speciālu bruģa javu.

Šuvju pildīšana klinkera bruģim neatšķiras no šuvju pildīšanas betona bruģim.

Vai ķieģeļu grīdu pēc ieklāšanas nepieciešams slīpēt, apstrādāt ar kādu vasku? Kā panākt vieglāk kopjamu virsmu?

Nav obligāti, bet var izmantot klinkera eļlu Remmers Fassadencreme. Tā paredzēta ir vieglākai kopšanai, lai mazāk ūdens sūcas iekšā un vieglāk notīrīt virsmu.

Klinkera virsma ir speciāli ražota raupja, lai būtu slīdes/berzes pretestība. Tāpēc bruģa slīpēšana nav obligāta, pēc pasūtītāju vēlmēm.

Kuri no Lodes ķieģeļiem būtu piemēroti vēsturisko ēku ķieģeļu grīdas iesegumam?

Tehniski var izmantot jebkuru no bruģiem. Bet ja iet runa par vēsturiskām ēkām, tad pēc izskata piemērotāki būs tie kuriem nav fāzīšu, piemēram Alt toba (zemāk bilde) izmērs: 200x48x51 vai Alt Classic (zemāk bilde), izmērs: 200x48x51

 

Var izmantot arī dūmvadu ķieģeli (sarkanais vai brūnais), izmēri: 250x120x65 vai 250x85x65.

Kādas ir bruģakmens plāksnes JANKA, 200x200x30 izmantošanas iespējas?

Plāksne der terasēm un lieveņiem. Ārtelpā, ja plāksni likt uz šķembu pamatnes – plāksne ir par plānu; slodzei nonākot uz vienas malas, otra mala celsies.

Der, ja plāksni liek uz betona pamatnes.

Iekštelpās – plāksni var līmēt ar flīžu līmi uz jebkuras grīdas. Salizturības klase FP 100; sagraušanas slodzes liece T2